Grāmatas autors – vēstures zinātņu doktors Uģis Niedre – ir cilvēks ar ļoti plašām zināšanām ne tikai vēstures, bet arī daudzās citās jomās, tostarp, etnogrāfijā, pārzina arī bibliotēku, muzeju, arhīvu krātuves un, protams, ir arī rakstnieks. Gandrīz desmit gadu garumā Niedre ir paveicis šķietami “neiespējamo” misiju, 943 lappušu biezajā grāmatā un tās 17 nodaļās sīki
un smalki izpētot mūsu tautas pagātnes notikumu gaitu, pētot kopsakarības, dzīvesveidu, materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības un latviešu gara stiprumu turpat četros gadsimtos – no 17. gadsimta līdz pat 20. gadsimtam. Pamatā pētniecība notikusi Turaidas un tās apkārtnes muižās, tomēr ciešā kontekstā ar tā laika situāciju Vidzemē.
Apjomīgā darba apakšvirsrakstā autors to pieticīgi nosaucis par “Kultūrvēsturisko lūkojumu rakstos”. Šis lūkojums salīdzināms ar milzīgas klēts septiņpadsmit apcirkņiem, no kuriem katrs sastāv no daudzām jo daudzām mazākām sadaļām. Ja ierastās klēts krājumi – graudi, milti un cits iztikai nepieciešamais – ar laiku iztukšojas, tad Niedres “klēts (sākotnējais šī jēdziena nosaukums nodaļā par iztikšanu un dzīvošanu – magazīna) krājumi” ir mūžīgi un būs pieejami paaudžu paaudzēs. Lai detalizēti aprakstītu grāmatas saturu, būtu nepieciešami vairāki LNB “Literatūras ceļveža” numuri. Šis, protams, nav zinātnisks skatījums, bet viena lasītāja emocijas, kas tiek nodotas citiem lasītājiem, ieskicējot virzienu, tādu kā ceļa rādītāju.
Manuprāt, labākais veids, kā šo grāmatu lasīt, ir – nesteigties, bet izbaudīt nodaļu pa nodaļai, pārdomājot izlasīto. Pēc tam kādā brīdī atkal turpināt lasīt.
Kāpēc? Tāpēc, ka vēstījums prasa iedziļināšanos, nevis “ātru pārskrējienu”. Jo tas ir mūsu tautas dzīves stāsts, mūsu saknes, mūsu uzskati, tradīcijas, izdzīvošanas un gara spēks cauri gadsimtiem. Dziļākā būtībā autors ir atjaunojis mūsu vēsturisko atmiņu, ko okupācijas vara tik ļoti centās izdzēst. Šajā fundamentālajā darbā Niedre mūs ved soli pa solim, parādot, kā latvieši kļuva par stipru nāciju un kā mūsu nācija, savukārt, ietekmēja Latvijas vēstures gaitu, sākot no Turaidas muižas laikiem līdz pat mūsu valsts dibināšanai. Kalpi, muižkungi, dienestnieki, klaušinieki, rentnieki, saimnieki, amatnieki, skroderi, kalēji, galdnieki, skolotāji, mācītāji, karavīri, vēl un vēl citi ļaudis, kuru darbus, lietu kārtību un secību, tikumus, ikdienu, paražas, priekus un grūtības kolorīti aprakstījis grāmatas autors.
Raksturota arī vide un notikumi, kas ietekmēja un veidoja mūsu cilvēkus četros gadu simtos. Dzīve muižās, Lielais bada gads Vidzemē, Ziemeļu karš, Lielais mēris, brīvlaišana, uzvārdu došana, meži un mežsargi, brūži un krogi, rekrūši, transports, zaļumnieki, dziesmu svētki, skolas un skolotāji, 1905. gads, karš un neatkarīga valsts. Lai jūs nebaida garais atslēgvārdu uzskaitījums, jo saturs ir tik saistošs, ka nevarēsiet atrauties. Grāmatā ir arī gana daudz dažādu skaidrojošu tabulu un, protams, seno zīmējumu un fotoattēlu, kuri lieliski papildina laikmetu stāstus.
Noteikti jāpiemin arī Niedres brīnišķīgais rakstnieka talants, viņa niansēti bagātā latviešu valoda un spēja savu intelektuāli emocionālo domu gājienu vietām neaprakstīt vārdos, liekot mums, lasītājiem, pašiem nojaust zemtekstā pausto “smaidu, skumjas, ironiju vai sarkasmu.”
Dažās vietās šāds autora domu gājiens ir teju vai mūsdienu situācijai atbilstošs, piemēram, stāstot par Ziemeļu karu, tam sekojošo mēra laiku un zviedru zaudējumu: “Krievi svinēja uzvaru. Dzīres mēra laikā... Aplenkumā un sērgā viņi zaudēja 9800 zaldātu. Rūgta uzvara. Bet tie jau tikai zaldāti... un to Krievijai netrūkst.” Gribētos minēt pa fragmentam no katras nodaļas, bet lielā apjoma dēļ tas nekādi nav iespējams. Nobeigumā vēl pāris spilgtu fragmentu par skolām: “Pašapzinošas tautas pamats ir skola. Iegūtā izglītība liek sevi tālāk veidot, meklēt un iet uz apvārsni.” Pēc visām grūtībām un varas maiņām, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību, 2014. gada maijā Turaidas skolu slēdza. “...aiz 26 pēdējiem skolēniem aizslēdza bijušās skolas durvis. ...Atceries: bērnu skološana Turaidā zināma kopš 1719. gada. 295 gadi apkārt – un izbeidzās.”
Niedre sarakstījis arī vairākus citus kultūrvēsturiskas ievirzes darbus, piemēram, “Mājvieta”, “Iršu dārzs”, “Tīrums mežā.” Un cerams, ka sagaidīsim vēl jaunas viņa grāmatas, jo, kā pats autors savulaik teicis: “...vēstures krēslas zonas ir nepārredzamas.”
Noderīgi: www.turaida-muzejs.lv / lr1.lsm.lv / tourism.sigulda.lv
Niedre, Uģis. Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne: kultūrvēsturisks lūkojums rakstos. Rīga: Zinātne, 2022. 943 lpp. ISBN 9789934599286.
Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.