Šoruden klajā nākusi Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupas kolektīvi izstrādātā monogrāfija “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Izdevumā analizēti dažādi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma aspekti, atspoguļojot arī to, kā sabiedrības grupas piedalās mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Monogrāfija tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” (2018–2021) ietvaros. Pētniecības projekta mērķis ir atainot reālo situāciju Latvijā un citās valstīs, atklājot pozitīvo pieredzi, kopienu iesaisti un līdzdalību, kā arī turpmāk risināmos jautājumus, darbojoties ar kopienām un pilnveidojot nemateriālā kultūras mantojuma politiku.
Kultūras mantojums un kopiena ir divi galvenie monogrāfijas pīlāri. Temata izpētes nepieciešamību pamato pirms vairākiem gadiem uzsāktā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveide un pētījumu trūkums par kopienas līdzdalības motivāciju, kapacitāti, kā arī saikni ar valsts īstenotajām mantojuma politikas iniciatīvām. Jāmin arī kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto pušu daudzveidība un vērtību atšķirības mantojuma definēšanā un pārvaldībā, radot diskusijas par mantojuma kopienām.
Nemateriālais kultūras mantojums ataino aktuālo dzīvesveidu, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē, tajā skaitā, prakses, zināšanas, prasmes un ar tām saistītie instrumenti, objekti un kultūras telpas, arī valodas un mutvārdu tradīcijas, skatuves mākslas, sociālās prakses un tradicionālā amatniecība.
Monogrāfija sakārtota piecās virstēmās: kultūras mantojums, tā kopienas un pārvaldība; Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kultūras mantojumu; Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kopienu gadījuma analīze; izaicinājumi nemateriālā kultūras mantojuma izpratnē, kā arī kopienu attīstības perspektīvas un novērtējums.
Nodaļās analizēti konkrēti elementi, kas bijuši pieteikti Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam: pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāli Alūksnes novada Pededzes pagastā, budēļu maskošanās tradīcijas Zemgales Vecumniekos, dziedāšana ar pusbalsu, Gaujas plostnieku amata prasmes, Latgales bubyna spēles tradīcija, lībiešu kultūrtelpa, saules gadskārtas astoņu svinamo laiku tradīcija, Siguldas spieķa darināšanas prasmes, tautas daiļamata meistari, tautas deju tradīcija, Upītes kultūrtelpa un Ziemeļlatgales mantojums Kurzemē.
Kultūras mantojuma izpratne pēdējās desmitgadēs ir paplašinājusies, tāpēc autori pamato, cik svarīgi ir raudzīties uz jaunu nemateriālā kultūras mantojuma tapšanas un attīstības procesu. Starp izaicinājumiem nemateriālā kultūras mantojuma izpratnē apskatīts alternatīvais kultūras mantojums un tā kopienas, piemēram, grafiti un ielu māksla, drag perfomanču kultūra, kendamas spēle, vegānisma dzīvesveids, hokeja fanu kultūra un 9. maija atzīmēšanas tradīcijas.
Izdevuma autori un zinātniskie redaktori piedāvā vērtīgu akadēmisku tekstu kultūras jomas pētniekiem. Tajā pašā laikā izdevums būs saistoša un noderīga lasāmviela ikvienam, kurš interesējas par nemateriālā kultūras mantojuma veidiem un to saglabāšanu, Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem un izpratni par mantojuma vērtībām, kā arī kopienu dalībnieku iesaisti mantojuma saglabāšanā.
Noderīgi: lka.edu.lv
Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi: kolektīvi izstrādātā recenzētā zinātniskā monogrāfija. Rūtas Muktupāvelas, Andas Laķes, Baibas Tjarves zinātniskajā redakcijā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds; Latvijas Kultūras akadēmija, 2022. 477 lpp. ISBN 9789984239156.
Lauma Remese 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.