Biznesa augstskolas “Turība” izdevniecība 2022. gadā laida klajā divsējumu grāmatu “Informācijas un komunikācijas tiesības”, kas likusi pamatus datorsistēmu tiesiskā regulējuma problemātikai Latvijā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte nesen izdevusi monogrāfiju “Informācijas sabiedrības tiesību pamati”.
Akadēmiskais izdevums ir prominentu Latvijas juristu Dr.iur. Ulda Ķiņa redakcijā un vadībā radīts enciklopēdisks kopdarbs, kas veltīts informācijas sabiedrības tiesiskā regulējuma galvenajām likumsakarībām. Grāmatas apjomīgajā ievadā profesors Ķinis atsaucas uz izcilā zinātnieka, teorētiskās fizikas pētnieka Stīvena Hokinga savulaik izteikto brīdinājumu par iespējamību, ka cilvēks vairs nespēs ietekmēt digitālo tehnoloģiju radītās sekas un mākslīgais intelekts kļūs par jaunu dzīvības formu, turklāt darbosies bez cilvēku līdzdalības. Profesors skaidro kibertelpas jēdzienu kā globālu bezrobežu un daudzslāņainu informācijas telpu, ko ir problemātiski likumiski regulēt. Ķinis atzīst, ka nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt 2005. gadā Tunisijas Pasaules Informācijas sabiedrības samitā apstiprināto, proti, ka informācijas sabiedrība ir nesaraujami saistīta ar valstu pienākumu nodrošināt cilvēktiesības neatkarīgi no vides.
Monogrāfijā aplūkota cilvēktiesību un personu likumisko interešu aizsardzības informācijas sabiedrībā problemātika, kurā digitālās tehnoloģijas kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu un digitālās pratības zināšanas ir nepieciešamas arī juristiem, lai viņi realizētu likuma varu šajā jaunajā sabiedrībā.
Grāmata ir pirmais akadēmiskais pētījums Latvijā par tiesību darbību informācijas sabiedrībā, interneta pārvaldību, elektronisko pārvaldi un mediju tiesībām.
Radot grāmatas saturu, Latvijas tiesību pētnieki analizējuši starptautiskos un nacionālo tiesību aktus, judikatūru, zinātniskos rakstus, monogrāfijas un interneta avotus saistībā ar personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību kibertelpā.
Monogrāfija sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Vispārīgie tiesību jautājumi” ir trīs sadaļas, kurās to autori – LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Dr.iur. Uldis Ķinis un datorzinātņu un tiesību zinātņu maģistre Katrīna Sataki – aplūko tiesību attīstības filozofiskos, socioloģiskos un tehnoloģiskos aspektus.
Otrā daļa “Sevišķie tiesību jautājumi” sastāv no sešām sadaļām. No tām ceturtajā sadaļā “Datu aizsardzības tiesības” tās autore Dr.iur., LU Juridiskās fakultātes pētniece un lektore Irēna Barkāne aplūko personas datu aizsardzības tiesību vēsturisko attīstību Eiropā, analizē starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību dokumentus, tostarp sniedz detalizētu “Vispārīgās datu aizsardzības regulas“ analīzi, kā arī runā par personas datu tiesiskā regulējuma problemātiku Latvijā.
Piektajā sadaļā “Autortiesības un to aizsardzības īpatnības digitālajā vidē” Dr.iur., Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis analizē autortiesību jēdzienu un funkcijas, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas prakses atziņām. Gulbis aplūko autortiesību un blakustiesību objektus, kā arī apskata autora tiesības kontrolēt darbu izmantošanu digitālajā vidē, analizējot Autortiesību likumu un tiesu praksi.
Sestajā sadaļā “Elektroniskās pārvaldes (e-pārvaldes) tiesības” Mģ.iur., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas juridiskā departamenta direktors Madars Lauris analizē e-pārvaldes definīcijas, apskata valsts informācijas sistēmas jēdzienu pazīmes, funkcijas, to nozīmi e-pārvaldes procesā un šīs sistēmas pārvaldības jautājumus. Lauris aplūko e pārvaldes pakalpojumus un ar tiem saistītos instrumentus: e-dokumentu, e-parakstu, e-adresi u.c. Autors analizē arī atvērto datu tiesisko regulējumu, šo datu izmantošanas principus, licences un to nosacījumus.
Sadaļā “Elektroniskās komercijas (e-komercijas) tiesības” starptautiskā advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja juriste Mg.iur. Madara Meļņika un šī biroja partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone analizē jēdziena “e-komercija” saturu, pievēršot uzmanību tās attīstības faktoriem, aplūko e-komercijas tiesisko regulējumu, balstoties uz ES tiesību aktiem dažādās jomās – zīmolu, preču zīmju, reklāmas, līgumu slēgšanas un patērētāju tiesību u.c. aspektos.
Sadaļā “Elektronisko mediju (e-mediju) tiesības” Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, Dr.soc., Mg.iur., profesore Anda Rožukalne, Ieva Andersone un Madara Meļņika analizē mediju un e-mediju tiesību saturu, pamatjēdzienus, piedāvā šo mediju definīcijas. Autores aplūko e-mediju tiesisko regulējumu un tiesību attīstību Eiropas Savienībā, kā arī e-mediju tiesību attīstību Latvijā no 1992. gada līdz mūsdienām, apskatot organizatoriskos un saturiskos aspektus, uzraugošo institūciju tiesības un pienākumus mediju jomā, kā arī Latvijas tiesu sistēmas judikatūru mediju tiesību jautājumos.
Sadaļā “Kiberdrošība – tiesiski aizsargājama interese” profesors Ķinis analizē kiberdrošības jēdzienu un izpausmes dažādās tiesību jomās, aplūko kibertelpas fenomenu, analizē dažādus elektronisko pakalpojumu veidus, raksta par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību un citiem jautājumiem. Autors analizē arī kibernozieguma jēdzienu un sastāva izveides principus un doktrīnu, kā arī apskata LR Krimināllikuma normu piemērošanu un interpretāciju saistībā ar kibernoziegumiem.
Monogrāfijai pievienots plašs uzziņu palīgmateriāls – detalizēts saīsinājumu saraksts, izmantotās literatūras un avotu uzskaitījums. Iekļauti arī saistoši uzrakstīts Dr.iur. Valda Birkava un profesora Ķiņa priekšvārds, kurā analizēta monogrāfijas ideja un tapšanas vēsture.
Izdevums adresēts ne vien praktizējošiem juristiem, tiesībzinātniekiem un jurisprudences studentiem, bet arī mediju ekspertiem, datorekspertiem un citiem interesentiem.
Noderīgi: rsu.lv / janisroze.lv
Informācijas sabiedrības tiesību pamati. Dr.habil. Juris Borzovs, Ineta Ziemele. Priekšvārds: Dr.iur. Valdis Birkavs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2022. 679 lpp. ISBN 9789934618031.
Zane Krūmiņa 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.