Grāmatu ieraugot, nodomāju, ka labprāt iepazītos ar tajā publicētajiem stāstiem, taču maldījos. Šī ir grāmata nevis “ar stāstiem, bet par stāstiem”. Patiesībā – stāsts par stāstiem. Drusku sarežģīti, vai ne?
Grāmatā aprakstīti noderīgi rīki, lai izveidotu stāstu, kurš būtu saistošs, interesants, ietverot stāsta sākumu, sarežģījumu un atrisinājumu. Sīkāk par šiem posmiem iesaku izlasīt grāmatā, kuru turklāt papildina vizuāli pievilcīgas ilustrācijas. Grāmata noderēs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Es pat teiktu, ka grāmata vairāk noderēs pieaugušajiem, jo bērniem stāstu stāstīšana dažkārt padodas daudz vieglāk.
Stāstot stāstu, ir svarīgi atcerēties, ka konkrētu tevis izdomāto stāstu vislabāk spēsi izstāstīt tikai un vienīgi tu, jo stāsts vēlas, lai tu būtu tu pats. Stāsts jūtas ļoti ērti, ja, to stāstot, arī tu jūties ērti. Vēlams runāt brīvi, nevis iekalt tekstu no galvas. Lai stāsts būtu dzīvs, vēlams stāstam pievienot emocijas, tēlus, kuri tev ienāk prātā tieši tajā brīdī, kad šo stāstu stāsti. Ja stāsts būs labs un pārliecinošs, citi to vēlēsies stāstīt tālāk, pieliekot klāt arī savas izjūtas un redzējumu un tādā veidā paildzinot stāsta mūžu un skanējumu.
Grāmatas noslēgumā pieejami daži interesanti fakti par stāstiem. Piemēram, laikā starp 16. un 17. gadsimtu Ķīnā dzīvoja kāds stāstu teicējs vārdā Liu Jintings. Viņš bija tik brīnišķīgs stāstnieks, ka viņa izrādēs publika no sirds izbaudīja stāstījumu un tik labi pavadīja laiku, ka stāstnieks galu galā kļuva pazīstams kā “ķīniešu stāstnieku karalis”.
Iztēle ir fantastika lieta, kuru var neierobežoti attīstīt un pilnveidot. Iztēle ir kā milzīgs spēļu laukums, kurā iespējams it viss. Tāpēc aicinu ikvienu paviesoties savā “rotaļu laukumā” un izdomāt stāstu, kuru pastāstīt ģimenei, draugiem, kolēģiem vai arī kādam, kurš garlaikots gaida sabiedriskā transporta pieturā.
Grāmatā iekļauti arī praktiski padomi, kā izstāstīt vislabāko stāstu.
Manuprāt, brīnišķīgs veids, kā pavadīt tumšos rudens vakarus, ir dot iespēju kādam no ģimenes izstāstīt pirms kāda laika piedzīvoto. Daudzās ģimenēs viena no problēmām ir tā, ka pārāk reti notiek savstarpējas sarunas. Piemēram, mamma var pastāstīt par saviem piedzīvojumiem skolas laikā vai tētis – par savu pirmo darba vietu. Ticu, ka bērniem būs interesanti klausīties.
Noderīgi: www.janisroze.lv
Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! No spāņu valodas tulkojusi Lauma Ķeipāne. Rīga: Pētergalis, 2022. 41 lpp. ISBN 9789984335537.
Madara Freivalde 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.